pirmdiena, septembris 7

Mazā, sievišķīgā rudens depresija.... lai paliek janvārim!

Nu ir, ir tas laiks sācies.. Līdz ar aukstuma iestāšanos mums visiem ir ļauts nodoties mazajai, sievišķīgajai rudens depresijai.. Bet varbūt tomēr ne šogad?
Vakar pēc sarunas ar manu gudro un iedvesmojošo krustmāti apstiprinājās jau sena doma, kas mīt manī iekšā- ir jāmāk būt laimīgam vienatnē. Bez otras puses, bez miljona kontā un septiņpadsmit draugiem- pavisam vienam! Pavisam laimīgam!
Un, jā, es esmu! Arvien vairāk esmu iemīlējusi patstāvību, neatkarību un brīvību, kuras man, par laimi, netrūkst!
Šovasar Prāta Vētras koncertu baudīju viena pati. Pirmā rinda fanu zonā, blakus spiedzošu meiteņu bari, bet pa vidu es- ar pārlaimīgu smaidu un mieru sirdī. Un nekas, ka bez manis bija vēl 40 tūkstoši cilvēku- es biju viena ar savām sajūtām un domām. Tas bija lieliski, nemaz nespēju iedomāties, ka nāktos dalīt savu emociju vakaru ar vēl kādu. Viena un laimīga- nekā citādāk!

Braukt, iet, pirkt, pagaršot, satikt, iepazīt, uzsmaidīt, parunāt, sarunāt, aprunāt, nerunāt.. Darīt ko gribu. Tas taču ir tik forši!

Un nav jādomā, ka līdz ar lapkriti sākas drūms laiks. Nē! Pavasaris nebeidzas, tas visu laiku ir mūsos! Tikai jāļauj ceriņiem plaukt un putniem lidot! Dzīvot skaisti! :) 
Lai mums brīnumains šis rudens! 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru